|
|
|
|
|
Pirmās rakstiskās ziņas par Līvas (tagad Liepājas) ostu parādās 1263.gadā, kad tā pieminēta kā bīskapa īpašums. Osta atradusies Līvas upes lejtecē, kas jūrā ietecējusi tagadējo Ziemeļu kapu rajonā. Līvas upe vairākkārt mainījusi savu grīvu un pēdējā Līvas ostas atrašanās vieta bijusi starp tagadējām Vītolu un Ausekļu ielām.
Līvas upei aizsērējot, ap 1640.gadu Liepāja bija palikusi bez ostas. Pateicoties saimnieciskās dzīves uzplaukumam, 17.gadsimta beigās tika uzsākta ostas izbūve. Pirmo ostas izbūves projektu 1697.gada augustā apstiprināja Polijas karalis Sigismunds Augusts un tā paša gada 3.oktobrī sākās ostas izbūve, iedzenot pirmo pāli tagadējā Tirdzniecības kanāla rajonā. Ostas izbūve veicināja kuģošanu un 1700.gadā ostu apmeklēja jau ap 100 kuģiem. No Liepājas eksportēja labību, kokmateriālus, ādas un citas lauksaimniecības preces, bet importēja sāli, siļķes, celtniecības materiālus, metālizstrādājumus un citas preces.
1795.gadā pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai ilgu laiku ostā būtiskas izmaiņas nenotika. Tikai 1858.gadā tika izstrādāts ostas paplašināšanas un rekonstrukcijas plāns, kura realizācija sākās 1861.gadā un kā rezultātā pagarināja molus, ostas kanāla malās izbūvēja krastmalas un kuģu ceļa dziļums sasniedza 6,4m.
1868.gadā sāka darboties Liepājas bāka, kura strādā vēl šodien. Bāka būvēta no čuguna konusiem, kas izgatavoti Liepājā A. Meinharda lietuvē, bet bākas lukturis tika atvests no Anglijas, no brāļu Čansu rūpnīcas. Ar Liepājas- Romnu dzelzceļa līnijas atklāšanu 1871.gadā sākās jauns Liepājas ostas un pilsētas attīstības posms. 80-tajos gados izraka un izbūvēja Ziemas ostu un Ziemeļu un Dienvidu preču stacijas, kur apstrādāja 300 vagonus dienā.
Vislielākie darbi ostas izbūvē notikuši laikā no 1891.gada līdz 1904.gadam. Šajā laikā izbūvēja Karostas kompleksu, kurā ietilpa arī jauns ostas kanāls un baseins, kuģu remontbāze ar sausajiem un peldošajiem dokiem un remontdarbnīcām un izgriežamo (O. Kalpaka) tiltu. Šajā periodā molu un viļņlaužu būvei izmantots 12 000 betona masīvi, 114 000 kub.m akmens, 40 000 kub.m smilts, 18 000 kub.m grants, 80 000 tn cementa. Būvdarbos bija iesaistīti 8 tvaikoņi, 70 dažāda cita tipa kuģi un liellaivas. Ostas moli un viļņlauži kalpo vēl šodien un saglabājušies tādā pat izskatā, izņemot 1997.gadā kapitāli izremontēto Dienvidu molu. Ostas dziļums pēc izbūves sasniedza 9- 10 metrus. 20.gadsimta sākumā Liepāja bija viena no piecām lielākajām Krievijas impērijas ostām, kopā ar Pēterburgu, Odesu, Tallinu un Rīgu.
Līdz ar ostas izbūvi, tirdzniecības un kuģu apgrozījuma palielināšanos, auga Liepājas pilsēta un tās rūpniecība. Ja 1860.gadā Liepājā dzīvoja ap 10 000 cilvēku, tad 1914.gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 100 000. No 1871.gada līdz 1914.gadam tirdzniecības apgrozījums ostā bija pieaudzis 50 reizes.
Attīstoties ostai, pieauga ostā ienākušo kuģu skaits. Ja no 1861.gada līdz 1865.gadam Liepājā vidēji ienāca 215 kuģi gadā, tad pēc dzelzceļa atklāšanas jau vidēji 465 kuģi gadā. No 1896.gada līdz 1900.gadam vidēji gadā ostu apmeklēja 2 010 kuģi un Liepājas osta bija kļuvusi par ievērojamu Krievijas eksporta ostu. Galvenās eksportpreces bija tradicionālās: labība, kokmateriāli un dažādi lauksaimniecības produkti. Imports bija ievērojami mazāks un caur Liepājas ostu ieveda sāli, minerālmēslojumu, metālu un metālizstrādājumus, mašīnas, akmeņogles, kokvilnu, koloniālpreces.
20.gadsimta sākumā Liepāja kļuva par ievērojamu Austrumeiropas emigrantu izceļošanas punktu. Līdz 1.pasaules karam caur Liepāju vidēji gadā emigrēja ap 40 000 cilvēku. Šajā laikā darbojās kuģu satiksmes līnija Liepāja- Ņujorka- Halifaksa, kura tika atjaunota pēc 1.pasaules kara un funkcionēja līdz 1924.gadam.Piemērs Liepājas ostas aktivitātei: 1913.gadā ostu apmeklējuši 1 738 kuģi un ostā pārkrautas 1 548 119 tn kravas, 5 938 zirgi, 7 aitas, 2 suņi, 2 sabuļi, 465 060 spaiņi spirts, no Liepājas izbraukuši 70 732 emigranti. Pēc 1.pasaules kara neatkarīgās Latvijas laikā Krievijas tranzīts caur Liepāju krasi samazinājās, līdz ar to samazinājās arī kuģu un kravu apgrozījums ostā. Līdz 1929.gadam vidējais kravu apgrozījums bija 240 000 tn gadā. Pēc 1934.gada sākoties Latvijas ekonomikas augšupejai uzlabojās arī situācija Liepājas ostā. Eksporta vērtība 1938.gadā sasniedza 33,6 milj. latu pret 3,3 milj. latu 1933.gadā, bet importa vērtība sasniedza 14,2 milj. latu pret 6.3 milj. latu 1933.gadā. Lai rosinātu ekonomisko aktivitāti Liepājas ostā, 1931.gadā tai tika piešķirts brīvostas statuss.
Pēc 2.pasaules kara uzreiz atsākās ostas darbība, jo ostas saimniecība bija cietusi nedaudz. 1946.gadā ostā ienāca 207 kuģi un tika apstrādāti 434 600 tn kravu. 1951.gadā Liepājas osta kā tirdzniecības osta tika slēgta un to izmantoja tikai militārām vajadzībām un arī kā zvejas ostu. 1956.gada beigās nelielā ostas daļā (Ziemas ostā un daļā Brīvostas) tika atjaunota tirdzniecības ostas darbība ar tiesībām ienākt tikai padomju kuģiem. Aktīvākajā- 1966.gadā te tika apstrādātas 1 508 000 tn kravas. 1967.gadā tirdzniecības osta atkal tika slēgta un osta pilnībā tika nodota PSRS Jūras kara flotei. Civilā apritē tika atstāta tikai neliela daļa Tirdzniecības kanāla, kur darbojās Liepājas Okeāna zvejas flotes bāze un zvejnieku kooperatīvā saimniecība “Boļševiks”, vēlāk “Kursa”. Tikai 1991.gadā pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas Liepājas ostā tika izveidota civilā administrācija- Liepājas ostas pārvalde, kur par pārvaldnieku līdz šai dienai strādā tālbraucējs kapteinis Aivars Boja.
Pēc gandrīz 50 gadus ilga pārtraukuma 1992.gada 1.janvārī, atjaunotajā Liepājas ostā ienāca pirmais ārvalstu tirdzniecības kuģis, zem Polijas karoga peldošais kuģis “Hainovka”, kurš Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīcā saražoto spraukumu kravu nogādāja Dānijā, līdz ar to atvērdams jaunu lappusi Liepājas ostas attīstības vēsturē. 1992.gadā Liepājas ostu apmeklēja 63 kuģi un te tika apstrādātas pirmās 100 000 tn kravas. Jāatzīmē, ka līdz 1994.gada 31.augustam Liepājas ostā bija vēl Krievijas Jūras kara flotes bāze un tas ļoti sarežģīja ostas infrastruktūras attīstību un kravu piesaisti, jo Krievijas apsaimniekotajās infrastruktūra: piestātnes, teritoriju segumi, autoceļi un dzelzceļi pēc to pilnīgas pārejas Liepājas ostas rīcībā bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Ostas akvatorija bija pielūžņota ar nogrimušiem un pus nogrimušiem Krievijas Jūras kara flotes kuģiem un zemūdenēm. Sākās intensīvs darbs ostas infrastruktūras un komunikāciju sakārtošanā. Jāatzīmē, ka Liepājas osta gāja savdabīgu attīstības ceļu. Pārņemot ostu civilā apritē, ne Latvijas valstij, ne Liepājas pašvaldībai nebija līdzekļi ostas piestātņu remontam, infrastruktūras rekonstrukcijai un izbūvei. Tādēļ tika pieņemts lēmums: izīrēt atsevišķas ostas piestātnes vai piestātņu grupas firmām, lai tās uzsāk ar ostas darbību saistīto biznesu, saviem līdzekļiem sakārto piestātnes un attīsta sev nepieciešamo infrastruktūru, bet reāli nomas maksu uzsāk maksāt tikai pēc tam, kad ar to būs nosegti firmas izdevumi ostas infrastruktūras sakārtošanā. Kā pirmo iedīgli tirdzniecības ostas darbības atjaunošanai var uzskatīt bijušās Liepājas okeāna zvejas flotes bāzes zivju ostu (vai kravu rajonu)- vēlāk uzņēmumu “Piemare”, kur jau 1991.gadā sāka apstrādāt kokmateriālu kravas. Tajā pašā gadā ostā sāka strādāt firma “Duna”, bet 1993.gadā- firmas “Terrabalt” un “Trans Liepāja”, tagad- “Liepājas Osta LM”. Pašlaik Liepājas ostā strādā 15 stividorkompānijas, 14 kuģu aģentēšanas firmas.
Svarīgs notikums ostas attīstībā ir Liepājas Speciālās Ekonomiskās Zonas izveide. Liepājas Speciālās Ekonomiskās Zona tiek izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko preču apmaiņu caur Latviju. Liepājas Speciālās Ekonomiskās Zona savu darbību sāk 1997. gada 18. martā, pārņemot Liepājas ostas pārvaldes uzdevumus un saistības. Īsā laikā tika realizēti vairāki ievērojami investīciju projekti, kas nodrošināja ostas darbības uzlabošanu. Starp tiem var pieminēt 1997.gadā veikto ostas Dienvidu mola kapitālo remontu, kas lielā mērā pārtrauca ostas akvatorija piesērējumu ar smiltīm, 1998.gadā veikto ostas auto ieved ceļa būvi, kas nodrošināja smagā autotransporta plūsmas novirzīšanu uz ostu neskarot dzīvojamos rajonus. 1999.gadā tiek realizēta ostas kuģu ceļu un ostas akvatorijas padziļināšanas 1.kārta, kas nodrošināja iespēju vairākās ostas piestātnēs pieņemt kuģus ar maksimālo iegrimi līdz 9.5 m. 2002. gadā ar Valsts Investīciju Programmas atbalstu tiek uzbūvētās ar naftu piesārņoto ūdeņu attīrīšanas iekārtas, līdz ar to nodrošinot starptautiskajām vides prasībām atbilstošu kuģu apkalpošanu. 2004. gadā ar Dānijas Vides aizsardzības aģentūras finansiālu atbalstu tiek realizēta ar naftu piesārņoto ūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizācija. Tehniskās palīdzības projekta ietvaros tiek veikta iekārtu vadības un kontroles procesu automatizācija, kā rezultātā Liepājā tiek izveidotas vienas no Baltija jūras reģionā modernākajām ar naftu piesārņoto ūdeņu attīrīšanas iekārtām. 2004. gadā tiek sākta vērienīga ostas transporta infrastruktūras attīstība projekta realizācija. Zem nosaukuma „Liepājas ostas pievadceļi” ir apvienota vērienīga ostas dzelzceļa infrastruktūras attīstība, ostas auto ieved ceļa 2. kārtas būvniecība un Karostas izgriežamā tilta rekonstrukcija. Minētais projekts tiek finansēts no ES Kohēzijas fonda, Valsts budžeta, Liepājas SEZ pārvaldes un Liepājas Domes līdzekļiem. Sagatavošanas stadijā ir Liepājas ostas Karostas kanāla piesārņojuma likvidācijas un ostas viļņlaužu rekonstrukcijas projekti.
Veiktais organizatoriskais un tehniskais darbs ir nodrošinājis strauju Liepājas ostas konkurētspējas pieaugumu, kas, savukārt, atainojās kravu apgrozījuma pieaugumā. Ja 1992.gadā Liepājas ostā pārkrāva 100 tūkst. tonnu kravas, tad 1994.gadā tika sasniegts pirmais miljons, 1997.gadā jau vairāk kā divi miljoni, 2001.gadā – vairāk kā trīs miljoni, bet 2002.gadā ostas kravu apgrozījums ir jau vairāk kā četri miljoni tonnu gadā. Šodien ostas potenciāls ne tuvu nav izsmelts. Pašlaik Liepājas osta vairāk atgādina lielu būvlaukumu: tiek rekonstruētas un izbūvētas jaunas kuģu piestātnes, būvēti jauni kravu laukumi un termināli, veidoti jauni ostas infrastruktūras elementi. Tas rada pārliecību, ka arī turpmāk Liepājas ostas attīstības tempi būs ar pozitīvu pieaugumu.
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
